Laimīgākais cilvēks uz zemes ir dziļi aizkustinošs un patiesi iedvesmojošs darbs, kurā Aušvicas izdzīvotājs Edijs Džeiku dalās savā dzīvesstāstā, ciešanās un neaptveramā spēkā, kas ļāva viņam izdzīvot. Manuprāt, grāmata lasās aizraujoši, viegli un pat ātri, jo katra lapaspuse tiek šķirta ar vēlmi zināt, kas notiks tālāk, un līdzi pārdzīvojumi ierauj tik dziļi, ka brīžiem aizmirsti, kur atrodies. Es to izlasīju divos lidojumos, no Rīgas uz Londonu un atpakaļ, un katrs teikums lika domāt par to, cik neaptverama ir cilvēka izturība. Šis darbs ir spilgts atgādinājums par to, ko nozīmē būt Aušvicas izdzīvotājam un kā šī pieredze spēj iemācīt mīlēt dzīvi.
Īss pārstāsts
Grāmata atklāj Edija Džeiku ceļu no laimīgas bērnības Vācijā līdz brīdim, kad pasaule sabruka un viņš, būdams Aušvicas izdzīvotājs, nonāca koncentrācijas nometnēs. Tur katra diena bija cīņa par izdzīvošanu, un viņš apraksta ne tikai šausmas, bet arī cilvēcības mirkļus, kas palīdzēja turēties pie dzīvības. Stāsts ved cauri bada, baiļu un nežēlības ainām, bet vienlaikus parāda, kā Aušvicas izdzīvotājs spēj saglabāt cerību un ticību tam, ka dzīve var būt skaista. Pēc kara viņš uzsāka jaunu dzīvi, kļuva par cilvēku, kurš sevi sauc par laimīgāko uz zemes, un kā Aušvicas izdzīvotājs viņš spēj iedvesmot citus ar savu spēku un optimismu.
Kāpēc grāmata ir īpaša
Šī grāmata nav tikai vēsturisks stāsts, bet dzīves mācība. Tā parāda, kā Aušvicas izdzīvotājs spēj pārvērst ciešanas par spēku, kā piedošana var būt brīvība un kā mīlestība var dziedēt pat visdziļākās rētas. Lasot, jūtams, ka katrs teikums ir godīgs, patiesi izjusts un rakstīts ar vēlmi palīdzēt citiem saprast, cik vērtīga ir dzīve. Šī grāmata ir kā saruna ar cilvēku, kurš ir redzējis pasaules tumšāko pusi, bet izvēlējies dzīvot gaismā. Tā ir liecība tam, ko nozīmē būt Aušvicas izdzīvotājam un kā šī pieredze var pārvērst cilvēku par cerības simbolu.
Fakti par autoru
Edijs Džeiku, īstajā vārdā Ābrahāms Jakubovičs jeb Ābrahāms Salomons Jakubovičs, ir dzimis 1920. gadā Vācijā. Būdams Aušvicas izdzīvotājs, viņš pēc kara emigrēja uz Austrāliju, kur nodzīvoja ilgu un piepildītu dzīvi, kļūstot par sabiedrībā cienītu cilvēku un iedvesmas avotu daudziem. Viņš strādāja kā inženieris, aktīvi piedalījās holokausta izglītošanā un bieži uzstājās ar lekcijām, stāstot par savu pieredzi. Informācija par viņa dzīvi pieejama, piemēram, Holokausta muzeja biogrāfijā (jewishmuseum.com.au) un Edija Džeiku piemiņas rakstos, kas apliecina, cik nozīmīgs ir viņa ieguldījums sabiedrības izglītošanā. Edijs Džeiku ticēja, ka laime ir izvēle, un kā Aušvicas izdzīvotājs viņš uzskatīja par savu misiju atgādināt pasaulei, cik svarīgi ir dzīvot ar pateicību, cilvēcību un mīlestību.
